Darbaspēka trūkums Latvijā: kā uzņēmumiem augt, ja trūkst gan cilvēku, gan prasmju
Latvijā bieži runājam par darbaspēka trūkumu, taču būvniecības nozarē aina ir niansētāka. Kā atzīst nozares eksperti, problēma ir gan darbinieku skaitā, gan viņu kvalifikācijā.
No vienas puses – trūkst darbaspēku trūkums, it īpaš Latvijas reģionos. No otras – pat pieejamie darbinieki ne vienmēr spēj nodrošināt nepieciešamo kvalitāti un produktivitāti. Rezultātā uzņēmumi saskaras ar dubultu spiedienu: jāceļ kvalitāte un vienlaikus jāstrādā ar ierobežotiem resursiem.
Tas nozīmē, ka tradicionālā pieeja – vienkārši pieņemt vairāk darbinieku – vairs nestrādā.
Šajā kontekstā arvien skaidrāk iezīmējas divi galvenie risinājuma virzieni – darbinieku attīstība un darbu automatizācija. Abiem kopīgs faktors: tie prasa investīcijas.
Kvalifikācijas plaisa: cilvēki ir, bet nepietiekami sagatavoti
Daudzos būvniecības uzņēmumos pieejamais darbaspēks nespēj pilnvērtīgi strādāt ar mūsdienu prasībām – digitālajiem risinājumiem, kvalitātes standartiem un sarežģītākiem projektiem. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem pašiem jāuzņemas apmācību funkcija.
Praksē tas nozīmē:
- darbinieku apmācību no nulles
- kvalifikācijas celšanu un sertifikāciju
- spēju strādāt ar digitāliem rīkiem un jaunā tehnoloģijām.
Uzņēmumi ir gatavi ieguldīt apmācībā, jo pieredze veidojas tikai ar laiku. Taču šeit rodas galvenais šķērslis – finansējums.
Apmācības, mentoringa programmas un darbinieku noturēšana prasa stabilu naudas plūsmu. Ja tādas nav, investīcijas cilvēkos tiek atliktas, un uzņēmums paliek tajā pašā situācijā – ar nepietiekami kvalificētiem cilvēku resursiem.
Darbaspēka deficīts: cilvēku vienkārši nepietiek
Pat ja uzņēmums iegulda darbinieku attīstībā, kopējais darbaspēka apjoms Latvijā samazinās. Reģionos tas ir īpaši izteikti – uzņēmumi konkurē par vieniem un tiem pašiem cilvēkiem.
Tas nozīmē, ka ilgtermiņā nevar paļauties tikai uz cilvēku piesaisti. Tāpēc otra puse risinājumam ir automatizācija.
Automatizācija kā otra puse risinājumam.
Pat ar mērķtiecīgu apmācītu darbaspēku, darbinieku deficīts pilnībā nepazudīs. Tāpēc otrais loģiskais risinājums uznēmumiem ir – samazināt atkarību no cilvēku skaita.
Būvniecībā tas jau notiek:
- projektu plānošana un koordinācija ar BIM un digitālām sistēmām
- dokumentu un rēķinu aprites automatizācija
- būvlaukuma uzraudzība ar sensoriem un droniem
- prefabricētu elementu izmantošana, samazinot darbu uz vietas.
Šie risinājumi ļauj vienam darbiniekam paveikt vairāk un samazina kļūdu risku. Tajā pašā laikā tie prasa sākotnējas investīcijas – tehnoloģijās, sistēmās un apmācībā.
Plašāks konteksts: attiecas uz visām nozarēm
Šī problēma nav unikāla tikai būvniecībai. Līdzīgas tendences redzamas arī citās nozarēs Latvijā – cilvēki ir pieejami, bet trūkst atbilstošu prasmju, un pieaug vajadzība pēc tehnoloģijām.
Uzņēmumi, kas spēs sistemātiski attīstīt savus darbiniekus, automatizēt atkārtojumus procesus un izmantot kredīts uzņēmumam, kā attīstības instrumentu, būs tie, kas spēs saglabāt konkurētspēju arī nākotnē. Un abos gadījumos finansējums nav šķērslis, bet gan instruments, kas ļauj šo pāreju uzsākt savlaicīgi un kontrolēti.
Uzņēmumi, kas šo saprot, pāriet no izdzīvošanas režīma uz mērķtiecīgu izaugsmi.
Praksē tas bieži nozīmē piekļuvi finansējumam brīdī, kad tas visvairāk nepieciešams – nevis pēc vairākiem mēnešiem. Tāpēc arvien vairāk mazie un vidējie Latvijas uzņēmumu izvēlas elastīgus risinājumus, kas ļauj ātri reaģēt uz iespējām: investēt darbiniekos, ieviest tehnoloģijas vai uzsākt jaunus projektus.
Šeit nozīme ir partnerim, kas saprot uzņēmuma ikdienas realitāti. Piemēram, tādi risinājumi kā Winner Capital piedāvā kredītu uzņēmumam līdz 500 000 EUR jau vienas dienas laikā, dodot iespēju uzņēmumiem nevilcināties ar attīstības lēmumiem. Šāda pieeja īpaši svarīga vietējiem uzņēmumiem, kuri vēlas augt un pilnvērtīgi izmantot savu potenciālu, negaidot “ideālo brīdi”.
Galu galā izšķirošais faktors nav tikai pieejamais finansējums, bet spēja to izmantot gudri – lai veidotu ilgtspējīgu, efektīvu un konkurētspējīgu biznesu.
